Latvijas kvalifikācijas grupā bija komanda, pret kuru mēs zaudējām visas četras spēles ar kopējo rezultātu 0:8. Tā bija Anglija – komanda, kuras vārdu pazīst ikviens futbola fans pasaulē, bet kuras trofeju skapis ir pārsteidzoši tukšs. 1966. gads. Tas ir vienīgais gads, kad Anglija ir uzvarējusi Pasaules kausu. 60 gadi ir pagājuši, un katrs turnīrs sākas ar to pašu jautājumu: vai šoreiz būs citādāk?
Es esmu analizējis Anglijas izlasi vairāk nekā jebkuru citu Eiropas komandu, jo viņu stāsts ir pretrunīgs un fascinējošs. No vienas puses, Premier League ir bagātākā un populārākā līga pasaulē, Anglijā spēlē daži no labākajiem spēlētājiem planētā, un izlases sastāvs ir pilns ar zvaigznēm. No otras puses, rezultāti lielajos turnīros vienmēr ir bijuši zem gaidītā. Anglijas izlase Pasaules kausā 2026 nāk ar sēriju tuvu zaudējumu – EURO 2020 fināls, EURO 2024 fināls, PK 2022 ceturtdaļfināls. Viņi pastāvīgi ir tuvu, bet nekad nepārkāpj finiša līniju. Šis turnīrs ir vēl viena iespēja mainīt stāstu.
Anglija īsumā: Ko sagaidīt
Anglijas izlase ir viena no šī turnīra galvenajām favorītēm ar koeficientu ap 7.00-8.00 turnīra uzvarai. Tas nozīmē, ka bukmeikeri vērtē viņu izredzes ap 12-14% – līdzīgi kā Argentīnai un nedaudz zemāk par Franciju un Brazīliju. Šis novērtējums atspoguļo gan komandas neapšaubāmo talantu, gan vēsturisko nespēju pārvērst to trofejos.
Kvalifikācijā Anglija dominēja grupā K, kurā spēlēja arī Latvija, Serbija, Albānija un Andora. 8 uzvaras un 2 neizšķirti 10 spēlēs, 26 gūti un 4 ielaisti vārti. Šie skaitļi atspoguļo komandas spēju kontrolēt spēles pret zemāka līmeņa pretiniekiem, bet īstais tests nāk izslēgšanas spēlēs pret līdzvērtīgiem konkurentiem. Kvalifikācijas dominance nav garantija turnīra panākumiem.
Grupa L ir salīdzinoši labvēlīga ar Ganu un divām vēl neapstiprynātām komandām no plej-ofiem. Es vērtēju Anglijas izredzes iziet no grupas ap 97% – tas ir praktiski garantēts. Pirmā vieta grupā ir sagaidāma ar varbūtību ap 85-90%. Šī vieglā grupa dos iespēju uzkrāt pašpārliecību, bet neradīs īstu turnīra ritmu pirms izslēgšanas spēlēm.
Galvenās stiprās puses: individuālā kvalitāte uzbrukumā ar Hariju Keinu, Džūdu Bellingemu un Bukaio Saku; dziļš sastāvs ar startera līmeņa spēlētājiem katrā pozīcijā; pieredze lielajos turnīros ar trim pēdējiem pusfināliem vai fināliem; standarta situāciju efektivitāte ar augstiem spēlētājiem. Galvenie riski: vēsturiska nespēja pārvērst dominanci uzvarās izšķirošajos brīžos; trausla viduslauka aizsardzība bez pasaules klases aizsargājošā pussarga; un tendence spēlēt pārāk konservatīvi svarīgās spēlēs, ļaujot pretiniekiem atgriezties spēlē.
Kvalifikācija: Grupa ar Latviju
Man ir personiska saikne ar šo tēmu, jo es skatījos katru Latvijas spēli pret Angliju. Tās bija mācībstundas par to, kā izskatās elite pret zemāka līmeņa pretinieku. Anglija nekad necentās mūs pazemot, bet viņu kontrole bija absolūta – bumba bija viņu rīcībā, un mēs varējām tikai skriet un cerēt.
Anglijas kvalifikācijas statistika ir iespaidīga: 26 gūti vārti 10 spēlēs (2.6 vidēji), tikai 4 ielaisti (0.4 vidēji). Viņi guva vārtus katrā spēlē un ielaida vārtus tikai trīs reizes. Šāda dominance ir reti sastopama pat labākajām komandām, un tā parāda, cik augsts ir Anglijas bāzes līmenis. Mājas spēlēs Anglija uzvarēja visas piecas ar kopējo rezultātu 15:1, izbraukumā – trīs uzvaras un divi neizšķirti.
Harijs Keins bija kvalifikācijas labākais vārtu guvējs ar 9 vārtiem – gandrīz trešdaļa no visiem komandas vārtiem. Viņa efektivitāte no pendeltiesiena punkta bija 100%, un viņš guva vārtus pret katru pretinieku grupā. Džūds Bellingems pievienoja 5 vārtus un 6 rezultatīvas piespēles, demonstrējot savu daudzpusību kā gan vārtu guvējs, gan vārtu radītājs. Bukaio Saka ar 4 vārtiem un 5 piespēlēm bija trešais svarīgākais uzbrucējs, pierādot savu konsistenci augstākajā līmenī.
Bet kvalifikācija arī atklāja dažas problēmas, kas var kļūt kritiskas turnīrā. Divi neizšķirti pret Serbiju un Albāniju – komandām, kuras Anglijai vajadzētu uzvarēt mājās un izbraukumā – parādīja, ka pret organizētiem pretiniekiem, kas dziļi aizsargājas, Anglija var cīnīties. Šie mači bija 0:0 un 1:1 attiecīgi – rezultāti, kas liecina par grūtībām uzlauzt kompaktu aizsardzību. Izslēgšanas spēlēs šāda nespēja var maksāt visu turnīru.
Treneris Gārets Sautgeits vadīja komandu kvalifikācijā, bet viņa nākotne joprojām ir neskaidra. Pēc EURO 2024 fināla zaudējuma viņš turpināja, bet spekulācijas par viņa aiziešanu nekad nebeidzās. Mediji un fani ir sadalīti – daži uzskata, ka Sautgeits ir transformējis Anglijas kultūru un nopelnījis turpinājumu, citi domā, ka viņa konservatīvā pieeja ir šķērslis trofejam. Ja Sautgeits paliks, viņa pieeja turpinās polarizēt viedokļus. Ja aizies, jauns treneris mainīs dinamiku veidā, ko ir grūti paredzēt pirms turnīra.
Zvaigžņu sastāvs: Galvenie spēlētāji
Reiz kāds angļu žurnālists man teica: “Mums vienmēr ir zvaigznes, bet nekad nav komanda.” Tas ir precīzs apkopojums Anglijas izlases vēsturei. Un tomēr, 2026. gada sastāvs ir viens no spēcīgākajiem, kāds jebkad bijis Three Lions rīcībā. Jautājums ir, vai šīs individuālās zvaigznes spēs funkcionēt kā vienots organisms.
Harijs Keins ir izlases kapteinis un visu laiku labākais vārtu guvējs ar vairāk nekā 65 vārtiem. 32 gados viņš joprojām ir elites līmeņa uzbrucējs – viens no labākajiem devītniekiem pasaulē. Viņa spēle ir daudz vairāk nekā tikai vārtu gūšana: Keins nolaižas dziļi, piedalās kombinācijās, un viņa piespēles ir tikpat bīstamas kā viņa sitieni. Bayern Munich viņš ir pierādījis, ka var dominēt arī ārpus Premier League, gūstot vairāk nekā 35 vārtus sezonā. Šis turnīrs var būt viņa pēdējā iespēja iegūt trofeju ar izlasi, un šis spiediens var būt gan motivācija, gan slogs.
Džūds Bellingems ir tas spēlētājs, ap kuru tiek būvēta Anglijas nākotne. 22 gados viņš jau ir Real Madrid zvaigzne ar Čempionu līgas titulu un La Liga čempionātu. Bellingems spēlē kā klasiskais numurs 10 – radošs, dinamisks, ar spēju parādīties izšķirošajos momentos. Viņa darbības rādiuss ir milzīgs: viņš atgūst bumbas, veido uzbrukumus, un gūst vārtus pats. EURO 2024 finālā viņš guva izlīdzinošos vārtus ar šķērveida sitienu – moments, kas parādīja viņa klasi un mentalitāti lielajos brīžos. Bellingems ir spēlētājs, kas var uzņemties spēli uz saviem pleciem.
Bukaio Saka ir labā spārna meistars. Arsenal zvaigzne apvieno ātrumu, tehniku un inteliģenci veidā, kas padara viņu par vienu no labākajiem spārnu spēlētājiem pasaulē. Saka var sist ar abām kājām, viņa pāreja no aizsardzības uz uzbrukumu ir ātra, un viņš pieņem pareizos lēmumus spiediena situācijās. Viņa partnerība ar Bellinghamu un Keinu veido uzbrukuma trijstūri, kas teorētiski var konkurēt ar jebkuru pasaulē. Saka ir arī psiholoģiski nobriedis – pēc neizmestā pendeltiesiena EURO 2020 finālā viņš ir atgriezies stiprāks.
Fils Fodens ir vēl viens uzbrukuma variants – Manchester City zvaigzne, kas var spēlēt gan pa kreiso malu, gan centrālāk. Fodens ir tehniski izsmalcināts, ar izcilu pirmo pieskārienu un spēju atrast telpu pārpildītās zonās. Viņš vēl nav pilnībā realizējis savu potenciālu izlasē – kluba līmenī viņš ir pasaules klase, bet izlasē dažkārt pazūd. Šis turnīrs var būt viņa izlaušanās moments, ja treneris atrod pareizo lomu.
Aizsardzībā Džons Stouns ir galvenais centrālais aizsargs – Manchester City defenders, kas apvieno mūsdienu aizsarga prasmes (spēle ar bumbu, izeja no aizsardzības) ar tradicionālajām (pozicionēšanās, spēle gaisā). Blakus viņam, visticamāk, spēlēs Marks Gēhī no Crystal Palace vai Līvi Kolviils no Chelsea – abi talantīgi, bet ar mazāku turnīra pieredzi. Šī pozīcija ir zināms jautājuma zīme – neviens no kandidātiem nav neapšaubāms pasaules klases aizsargs.
Vārtsargs Džordans Pikfords ir pretrunīga figūra. Everton vārtsargs ir izglābis Angliju vairākos svarīgos momentos, īpaši pendeltiesienu sērijās, kur viņa psiholoģiskās spēles ar pretiniekiem ir slavenas. Bet viņa kļūdas ar bumbu pie kājām rada nervozitāti, un viņa lēmumu pieņemšana nav vienmēr droša. Viņš ir pieredzējis un uzticams lielajos brīžos, bet nav elites līmeņa vārtsargs kā Neuer vai Kurtua. Alternatīvas – Dins Hendersons un Ārons Remsdels – nav pārliecinoši labākas.
Dziļums sastāvā ir Anglijas priekšrocība. Kouls Palmers no Chelsea ir viens no sezonas labākajiem spēlētājiem Premier League ar vairāk nekā 20 vārtu ieguldījumiem. Džereds Bouens no West Ham pievieno pieredzi un darba ētiku. Ēbereši Eze no Crystal Palace ir radošs talants ar unikālu stilu. Olivers Vatkinss no Aston Villa ir uzticams rezerves uzbrucējs. Katrs no viņiem būtu starters lielākajā daļā citu izlašu. Šī konkurence nozīmē, ka Anglijai ir opcijas, ja starters savainojas vai zaudē formu.
Taktika un spēles filozofija
Ja Sautgeits paliek treneris, Anglija spēlēs tā, kā viņi spēlē jau astoņus gadus – kontrolēti, ar risku izvairīšanos, paļaujoties uz individuālo kvalitāti izšķirošajos momentos. Šī pieeja ir atnesnusi trīs pusfinālus un divus finālus, bet nekad nav atnesnusi trofeju. Kritiķi uzskata, ka Sautgeits ir pārāk konservatīvs un neizmanto pilnībā komandas uzbrukuma potenciālu.
Formācija parasti ir 4-3-3 vai 4-2-3-1, atkarībā no pretinieka un situācijas. Keins centrā kā galvenais uzbrucējs un arī spēles organizators, Saka un Fodens vai Gordons sānos ar brīvību griezt iekšā, Bellingems kā numurs 10 ar licenci parādīties visur uzbrukumā. Aiz viņiem divējādais aizsargstūpis (parasti Dekels Rašis un Kobijs Meiniū vai Trants Aleksanders-Arnolds) nodrošina balansu starp aizsardzību un bumba izvešanu no aizmugures.
Anglijas stiprā puse ir individuālie momenti, kas var izšķirt spēles. Kad Saka apspēlē savu aizsargu un ielaužas soda laukumā, kad Bellingems saņem bumbu starp līnijām un pagriežas pret vārtiem, kad Keins atrod telpu sitieniem no 18 metriem – šie momenti var mainīt rezultātu sekundes laikā. Problēma ir, ka pret labām komandām šādi momenti ir reti, un Anglija ne vienmēr var tos radīt sistemātiski ar kolektīvu spēli.
Aizsardzībā Anglija ir stabila, bet ne izcila. Viņi labi aizsargājas dziļi un kompakti, veidojot blīvu 4-5-1 struktūru bez bumbas. Bet augsts pressings nav viņu stiprā puse – Anglija parasti ļauj pretiniekiem kontrolēt bumbu savā pusē un gaida kļūdas. Tas nozīmē, ka pret komandām, kas labi kontrolē bumbu (Spānija, Vācija, Francija), Anglija var ilgi skriet pakaļ, kas nogurdina viduslauku un rada kļūdas noguruma dēļ.
Standarta situācijas ir Anglijas ierocis, kas regulāri nes rezultātu. Ar Stounu, Keinu, Gēhī un citiem gariem spēlētājiem, stūra sitieni un brīvsitieni ir vārtu avots. Sautgeits ir investējis standarta situāciju treniņos ar speciālistu palīdzību, un rezultāti ir redzami – EURO 2024 Anglija guva vairākus svarīgus vārtus no standartiem, ieskaitot ceturtdaļfinālā pret Šveici.
Galvenā taktiskā dilemma ir Trenta Aleksandra-Arnolda loma, kas ir diskutēta gadiem. Liverpool zvaigzne ir viens no labākajiem piespēlētājiem pasaulē ar unikālu redzējumu, bet viņa aizsardzības spējas ir apšaubāmas – ātruma trūkums un pozicionēšanās problēmas padara viņu ievainojamu. Vai spēlēt viņu kā labo aizmugures aizsargu (lielāks radošums, bet aizsardzības risks) vai kā aizsargājošo pussargu (mazāks radošums, bet labāks balanss)? Šis jautājums joprojām nav atrisināts, un turnīrā tā atbilde var būt izšķiroša.
Grupa L un izredzes iziet
Kad es redzēju grupas izlozi, mana pirmā doma bija – Anglijai atkal paveicās. Grupa L ar Ganu un divām vēl neapstiprynātām komandām ir viena no vājākajām turnīrā. Bet vieglās grupas var būt divdomīgas – tās nerada īstus testus pirms izslēgšanas spēlēm.
Gana ir bijusi Āfrikas futbola spēks pagātnē, bet pašreizējā komanda nav tajā līmenī. Viņu kvalifikācija bija grūta, un sastāvā nav zvaigžņu, kas varētu apdraudēt Angliju. Tomass Partijs no Arsenal ir pazīstamākais vārds, bet viņš ir aizsargājošais pussargs, nevis uzbrucējs, kas var mainīt spēles. Es prognozēju, ka Anglija uzvarēs šo spēli ar rezultātu 2:0 vai 3:0.
Pārējās divas vietas grupā aizpildīs komandas no UEFA vai citu konfederāciju plej-ofiem. Neatkarīgi no tā, kuras komandas kvalificēsies, Anglija būs skaidrs favorīts pret visām. Es sagaidu 9 punktus no 9 iespējamiem un pirmo vietu grupā.
Grupas scenārijs: Anglija uzvarēs visas trīs spēles, iespējams, neielaižot nevienu vārtu. Kopējā vārtu starpība var būt ap +8 vai +10. Šī dominance dos pašpārliecību, bet neradīs īstu turnīra ritmu – pirmais reālais tests nāks 1/16 vai 1/8 finālā.
1/16 finālā Anglija, visticamāk, spēlēs pret trešās vietas komandu no citas grupas – iespējams, Dienvidamerikas vai Āfrikas izlasi. Šī spēle joprojām būs sagaidāma uzvara, bet prasīs vairāk piepūles nekā grupu posms. Īstais tests sāksies 1/8 finālā vai ceturtdaļfinālā, kur Anglija var sastapt Franciju, Nīderlandi vai Vāciju.
1966. gads un mūžīgais meklējums
Džefs Hērsts, Bobijs Mūrs, Gordons Benkss – šie vārdi ir ierakstīti Anglijas futbola vēsturē ar zelta burtiem. 1966. gada jūlijā Vemblija stadionā Anglija uzvarēja Rietumvāciju 4:2 pagarinājumā un ieguva savu vienīgo Pasaules kausa trofeju. Hērsta hattricks finālā, ieskaitot slaveno “vai bumba šķērsoja līniju” vārtus, ir viens no leģendārākajiem momentiem futbola vēsturē. Kopš tā laika – nekas.
60 gadi ir ilgs laiks. Veselas paaudzes ir dzimušas, augušas un novecojušas, nekad neredzot savu valsti uzvarējošu Pasaules kausu. Šī vēsture rada spiedienu, kas ir unikāls Anglijai – valsts, kas uzskata sevi par futbola dzimteni, bet nav spējusi to pierādīt kopš Biatliem un melnbaltās televīzijas laikmeta. Katrs turnīrs sākas ar cerībām un beidzas ar vilšanos – šis cikls ir kļuvis gandrīz rituāls.
Pēdējās desmitgadēs ir bijuši tuvi momenti, kas padara gaidīšanu vēl sāpīgāku. 1990. gadā Anglija zaudēja pusfinālā Vācijai pendeltiesienos – Pola Gaskoinsa asaras kļuva par ikonisku attēlu, kas simbolizē Anglijas futbola traģēdiju. 1996. gadā mājas EURO turnīrā atkal zaudējums Vācijai pusfinālā, šoreiz ar Gāreta Sautgeita neizmesto pendeli – tas pats Sautgeits, kas tagad ir galvenais treneris.
2018. gadā pusfinālā Horvātijai pagarinājumā – Anglija vadīja 1:0, bet nespēja noturēt rezultātu. 2020. gadā EURO fināls pret Itāliju mājas Vemblijā – zaudējums pendeltiesienos, ar Saku, Sančo un Rešfordu kā neveiksmīgajiem sitējiem. 2024. gadā EURO fināls pret Spāniju – zaudējums 1:2, neskatoties uz Bellingema izlīdzinošajiem vārtiem.
Šī vēsture veido kontekstu 2026. gadam. Anglija ir bijusi pusfinālā vai finālā četros no pēdējiem pieciem lielajiem turnīriem. Viņi ir tuvu – tik tuvu, ka var gandrīz pieskarties trofejam. Bet “gandrīz” nav “diezgan”, un katrs fans to zina. Šī atkārtotā vilšanās ir radījusi unikālu psiholoģisko slogu, kas ietekmē gan spēlētājus, gan līdzjutējus.
Es uzskatu, ka šī vēsture ir gan priekšrocība, gan trūkums. Priekšrocība, jo pieredze lielajos turnīros ir nenovērtējama – Anglijas spēlētāji zina, kā jūtas pusfinālā vai finālā, viņi ir bijuši šajās situācijās un saprot spiedienu. Trūkums, jo zaudējumu traumas var ietekmēt psiholoģiju izšķirošajos momentos. Pendeltiesienu sērijas joprojām ir Anglijas murgs – četri zaudējumi no pieciem pēdējiem pendeltiesienu turnīriem.
Koeficienti: Vai Anglija ir pārvērtēta?
Anglijas koeficients turnīra uzvarai ir ap 7.00-8.00, kas nozīmē aptuvenu 12-14% varbūtību pēc bukmeikeru novērtējuma. Tas ierindo Angliju 3.-4. vietā starp favorītiem – aiz Francijas un Brazīlijas, aptuveni līdzīgi ar Argentīnu. Šis novērtējums atspoguļo gan komandas talantu, gan bukmeikeru pārliecību, ka Anglija sasniegs vismaz pusfinālu.
Jautājums ir: vai šis novērtējums ir pareizs? Es domāju, ka tas ir nedaudz pārāk optimistisks, bet ne dramatiski. Anglijas individuālā kvalitāte ir neapšaubāma – Keins, Bellingems, Saka ir pasaules klases spēlētāji. Bet viņu turnīra vēsture pēdējos gados parāda, ka viņi nav spējuši pārvērst šo kvalitāti uzvarās izšķirošajās spēlēs. Divi fināli, divi zaudējumi – šī statistika liecina par kaut ko sistēmisku.
Grupas uzvarētāja koeficients ir ap 1.15-1.22 – ļoti zems, kas atspoguļo vieglās grupas realitāti. Šī likme nepiedāvā vērtību kā atsevišķa likme, bet var būt izmantota kombinācijās ar citām drošām grupas likmēm. Izeja no grupas ir praktiski garantēta ar koeficientu ap 1.02-1.04.
Interesantākās likmes ir alternatīvajos tirgos. Anglija sasniegs pusfinālu – koeficients ap 1.80-2.10. Ņemot vērā viņu pēdējo turnīru vēsturi (4 pusfinālā vai tālāk no 5), šī likme ir racionāla un piedāvā pieņemamu risku/atlīdzību attiecību. Anglija sasniegs finālu – koeficients ap 3.50-4.00. Tas būtu trešais fināls pēc kārtas (ieskaitot EURO) – iespējams, bet ne droši, ņemot vērā potenciālos pretiniekus ceļā.
Spēlētāju tirgos Harijs Keins kā turnīra labākais vārtu guvējs ir ap 9.00-11.00. Kā izlases galvenais uzbrucējs un pendeltiesienu sitējs, viņam ir reālas izredzes. Viņa kvalifikācijas statistika ar 9 vārtiem apstiprina viņa efektivitāti. Bellingems kā turnīra labākais spēlētājs ir ap 12.00-15.00 – arī pievilcīga likme, ņemot vērā viņa spēju ietekmēt spēles dažādos veidos un viņa profilu kā mediju favorītu.
Mana rekomendācija: ja koeficients turnīra uzvarai pārsniedz 8.50, es uzskatītu to par zemu vērtības likmi ar pozitīvu ilgtermiņa sagaidāmo vērtību. Ja koeficients nokrīt zem 6.50, Anglija būtu pārvērtēta, un likme nav attaisnojama. Pašreizējā diapazonā 7.00-8.00 likme ir taisnīga, bet ne izteikti pievilcīga – nav ne vērtība, ne kļūda.
Prognoze: Cik tālu Three Lions aizies
Mana prognoze: Anglija sasniegs pusfinālu vai finālu. Grupu posms būs bez problēmām ar trim uzvarām un pirmo vietu, 1/16 fināls tāpat – šeit viņi sastaps trešās vietas komandu no citas grupas, visticamāk, Āfrikas vai Āzijas izlasi. 1/8 finālā vai ceturtdaļfinālā viņi sastaps pirmo nopietno testu – iespējams, Nīderlandi, Vāciju vai citu Eiropas komandu. Šeit sāksies īstais turnīrs Anglijai.
Es dodu 65-70% varbūtību, ka Anglija sasniegs pusfinālu. 40-45% varbūtību, ka viņi sasniegs finālu. Un 15-18% varbūtību, ka viņi beidzot uzvarēs Pasaules kausu. Šie skaitļi atspoguļo manu novērtējumu, ka Anglija ir starp labākajām komandām turnīrā, bet nav skaidrs favorīts. Viņu vēsturiskā nespēja uzvarēt izšķirošās spēlēs samazina manu pārliecību.
Kas var noiet greizi? Pendeltiesienu sērija – Anglijas vēsturiskā trauma, kas var atkārtoties jebkurā izslēgšanas spēlē. Savainojumi galvenajiem spēlētājiem – Keins vai Bellingems ir neaizstājami, un viņu zaudēšana mainītu visu dinamiku. Taktiska kļūda – pārāk konservatīva pieeja pret komandu, kas prasa agresivitāti un riska uzņemšanos. Šie scenāriji ir reāli, un tie izskaidro, kāpēc Anglija nav vienīgais favorīts šajā turnīrā.
Kas var noiet labi? Bellingems uzņemas līdera lomu un dominē turnīrā tā, kā Maradona 1986. gadā vai Zidāns 1998. gadā. Keins gūst vārtus katrā izslēgšanas spēlē un beidzot iegūst trofeju, ko viņš ir pelnījis. Aizsardzība saglabā nulli izšķirošajos mačos, izmantojot Pikforda pieredzi un Stouna vadību. Ja viss sakrīt ideāli, Anglijai ir komanda, kas var uzvarēt jebkuru pretinieku pasaulē.
Latvijas skatītājiem Anglija ir pazīstama caur kvalifikācijas spēlēm – mēs redzējām viņu kvalitāti tiešraidē, kad viņi mūs pieveica bez īpašas piepūles. Vai viņi beidzot uzvarēs Pasaules kausu? 60 gadu gaidīšana ir ilga, un katrs turnīrs šķiet kā “šis ir tas gads”, kad cerības ir augstas un rezultāti beidzot atbilst talantam. Vai 2026. gads tiešām būs tas? Es tam neliktu savu māju, bet es arī neteiktu, ka tas ir neiespējami. Anglija ir tuvu – jautājums ir, vai viņi beidzot pārkāps pēdējo slieksni.
Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par Pasaules kausu 2026, izpētiet arī mūsu grupu analīzi, kur detalizēti aplūkojam katras grupas dinamiku un izredzes. Ja interesē citas komandas, apskatiet mūsu visu 48 dalībnieku apskatu. Derību stratēģijai ieteicams izlasīt koeficientu analīzi un praktiskos padomus.