2014. gada jūlija naktī es skatījos, kā Vācija Marakana stadionā pacel Pasaules kausa trofeju. Tas bija futbols savā tīrākajā formā – taktiska precizitāte, kolektīvā inteliģence, un izšķirošs sitiens no Mario Gētces. Kopš tā brīža Die Mannschaft ir meklējusi ceļu atpakaļ uz virsotni, izgāžoties 2018. gadā grupu posmā un izejot ceturtdaļfinālā 2022. gadā. Vācijas izlase Pasaules kausā 2026 ierodas ar jautājumu: vai četrkārtējie čempioni spēj atgriezties tur, kur viņi pieder? Atbilde ir sarežģītāka nekā vienkāršs jā vai nē.
Šī nav vienkārši vēl viena liela komanda ar ambīcijām. Vācija ir futbola sistēmas paraugs – akadēmijas, kas ražo talantus, filozofija, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē, un ekspektācijas, kas nekad nemazinās. Kad es analizēju Vāciju no derību perspektīvas, es redzu komandu, kas zina, kā uzvarēt turnīrus. Jautājums ir, vai šī konkrētā paaudze spēj to izdarīt.
Vācija īsumā: Galvenie fakti
Vācija ir viena no divām komandām (kopā ar Brazīliju), kas ir uzvarējusi Pasaules kausu četras reizes. Šī vēsture nav tikai pagātne – tā ir spiediens un standarts, ko katrs spēlētājs izjūt, uzvelkot melno ērgļa kreklu. Bet pagātnes slava negarantē nākotnes panākumus, un šīs komandas uzdevums ir pierādīt, ka spēj atgūt virsotni.
Kvalifikācijā no UEFA grupas Vācija demonstrēja spēcīgu sniegumu ar 7 uzvarām un 3 neizšķirtiem 10 spēlēs. Ielaisti tikai 6 vārti – trešais labākais rādītājs Eiropā, kas liecina par organizētu un disciplinētu aizsardzību. Gūti 24 vārti, kas nozīmē efektīvu uzbrukumu ar vidēji 2.4 vārtiem par spēli. Šie skaitļi uzrāda balansu starp aizsardzību un uzbrukumu, kas ir raksturīgi labākajām turnīra komandām.
Koeficients turnīra uzvarai ir ap 8.00-9.00, kas ierindo Vāciju 5.-6. vietā starp favorītiem – aptuveni vienādā līmenī ar Nīderlandi un Spāniju. Grupa E ar Kotdivuāru, Ekvadoru un Kirasao ir labvēlīga – es vērtēju izredzes iziet no grupas ap 95%, un izredzes uzvarēt grupu ap 85%.
Galvenās stiprās puses: dziļums sastāvā ar startera kvalitātes spēlētājiem uz soliņa, organizētība bez bumbas un spēja aizsargāties kompakti, standarta situāciju efektivitāte ar augstiem centrālajiem aizsargiem. Galvenie riski: salīdzinoši jauna komanda ar ierobežotu turnīra pieredzi augstākajā līmenī, un vēsturiska tendence nespēlēt labāko futbolu vissvarīgākajās spēlēs pēdējās desmitgadēs. Vārtsarga pozīcija ir zināms jautājuma zīme ar novecojošo Neuer.
Kvalifikācijas rezultāti
Kad es pirmo reizi redzēju Vācijas kvalifikācijas grupu, nodomāju – tas ir monotons ceļš ar prognozējamu iznākumu. Tā arī bija. Bet detaļas ir svarīgas, jo tās parāda, kā komanda funkcionē ikdienā.
Vācijas kvalifikācijas grupa ietvēra Poliju, Čehiju, Austriju, Moldovu un Luksemburgu. Polijai un Čehijai vajadzēja būt galvenajiem konkurentiem, bet realitātē Die Mannschaft nekad nebija īstās briesmās.
Statistika: 24 gūti vārti, 6 ielaisti. Interesanti, ka Vācija guva vārtus katrā spēlē – vienmērīgi, bez ekstremāliem izplūdumiem. Tas liecina par stabilas ofensīvas sistēmu, nevis atkarību no individuāliem uzliesmojumiem. Vidēji 2.4 gūti un 0.6 ielaisti vārti par spēli ir skaitļi, kas rāda kontrolētu dominanci.
Mājas spēlēs Vācija uzvarēja 4 no 5, ar vienu neizšķirtu pret Austriju. Izbraukumā – 3 uzvaras un 2 neizšķirti. Šis neizšķirtu skaits (3 kopumā) ir zināms brīdinājuma signāls. Vācija necieta zaudējumus, bet arī nespēja uzlauzt dažas vidēja līmeņa aizsardzības. Tas var būt problēma pret komandām, kas dziļi aizsargāsies turnīrā.
Vārtu guvēji bija daudzveidīgi: Kai Havertz ar 7 vārtiem, Florian Wirtz ar 5, un vairāki citi ar 2-3. Šī dažādība ir stiprā puse – Vācija nav atkarīga no viena uzbrucēja, un pretinieki nevar koncentrēties uz viena spēlētāja neitralizēšanu.
Kvalifikācijas process arī parādīja Juliāna Nāgelsmana darba stilu. Treneris rotēja sastāvu vairāk nekā iepriekšējie Vācijas treneri, dodot spēles laiku 28 dažādiem spēlētājiem. Šī pieeja nozīmē, ka turnīrā viņam būs opcijas, un spēlētāji būs gatavi ienākt no soliņa bez ilgas iekļaušanās perioda.
Spēlētāji: Jaunā paaudze un pieredzējušie
Pagājušā gada UEFA Nāciju līgas spēlē es redzēju Florian Wirtz darbībā, un man bija skaidrs – šis puisis ir īstais. Viņš spēlē tā, it kā futbols būtu elpošana – dabiska, nepiepūlēta, nenovēršama. Bet Wirtz ir tikai viena daļa no mozaīkas, kas veido šo Vācijas komandu.
Florian Wirtz ir 23 gadus vecs spēlētājs, kas var mainīt spēli ar vienu pieskārienu. Leverkusen zvaigzne ir tehniski nevainojams, ar vīziju, kas atgādina par labākajiem Vācijas viduslauka spēlētājiem vēsturē. Viņa spēja saņemt bumbu starp līnijām, pagriezties un atrast piespēli vai sitienu padara viņu par galveno radošo spēku. Ja Wirtz ir savā labākajā formā, Vācijai ir spēlētājs, kas var izšķirt jebkuru spēli. Sezonā 2025/26 viņš ir sasniedzis 14 vārtus un 11 piespēles Bundeslīgā – skaitļi, kas pasvītro viņa ietekmi katrā spēlē. Wirtz piemīt arī retā spēja palikt mierīgam zem spiediena, kas ir kritisks turnīra kontekstā.
Jamal Musiala ir otra jaunās paaudzes zvaigzne. Bayern Munich talants apvieno tehniku ar fizisku elastīgumu, kas padara viņu grūti apturama. 23 gados viņam jau ir EURO 2024 pusfināla pieredze ar Vāciju, un viņš ir gatavs uzņemties vēl lielāku atbildību. Musiala un Wirtz kopā veido pussargu pāri, kas teorētiski var konkurēt ar jebkuru pasaulē. Musiala spēles stils ir unikāls – viņš driblē ar ķermeni, nevis tikai ar kājām, izmantojot savu zemo smaguma centru un ātrās virziena maiņas. Pretinieku aizsargi nereti nav pārliecināti, kurā virzienā viņš dosies, jo Musiala pieņem lēmumus pēdējā mikrosekundē.
Kai Havertz ir ieguvis jaunu dzīvi pēc pāriešanas uz Arsenal. 26 gados viņš ir sasniedzis stabilitāti, kas iepriekš trūka. Havertz var spēlēt gan kā viltus devītnieks, gan kā uzbrūkošais pussargs, kas dod trenerim taktisko fleksibilitāti. Viņa spēle ar galvu un uzbrukumu tajming padara viņu bīstamu standarta situācijās. Arsenal sistēmā Havertz ir iemācījies pressēt no priekšas un iesaistīties kombinācijās ātrāk – prasmes, kas papildina Vācijas uzbrukuma filozofiju. Viņa 7 vārti kvalifikācijā bija komandas labākais rādītājs.
Joshua Kimmich ir viduslauka motors – spēlētājs, kas kontrolē tempu un nodrošina disciplīnu. Bayern Munich kapteinis ir viens no pieredzes bagātākajiem sastāvā ar 85+ spēlēm izlasē. Viņa vadības spējas un taktiskā inteliģence ir kritiski svarīgas jaunākajiem līdzspēlētājiem. Kimmich piespēļu precizitāte pārsniedz 91%, un viņa spēja pārslēgties starp aizsardzību un uzbrukumu ir gandrīz automātiska. Viņš ir arī emocionālais līderis – spēlētājs, kas runā laukumā un ceļ morāli grūtos brīžos.
Antonio Rudiger centrālajā aizsardzībā ir klints. Real Madrid aizsargs ir fiziski dominējošs, ar agresivitāti, kas bieži vien iznervē pretiniekus. Viņa pieredze Čempionu līgas finālā un lielajos turnīros ir nenovērtējama. Blakus viņam Jonathan Tah no Leverkusen ir izaudzis par uzticamu partneri. Tah ir stabils un pozicionāli gudrs – viņš reti pieļauj kļūdas un lasa spēli ar pieredzi, kas pārsniedz viņa gadus. Šis centrālo aizsargu duets ir viens no labākajiem turnīrā pēc fiziskajām un taktiskajām spējām.
Vārtsargs Manuel Neuer ir leģenda, bet 40 gados viņš ir zināms risks. Neuer joprojām spēj būt pasaules labākais savās labākajās dienās, bet viņa konsistence ir samazinājusies. Viņa reakcija uz tālsitieniem joprojām ir izcila, tomēr iznākšana no vārtiem nav tik pārliecinoša kā pirms pieciem gadiem. Rezervē ir Marc-Andre ter Stegen, kas pats par sevi būtu pirmais numurs lielākajā daļā citu komandu. Šī vārtsargu konkurence ir luksuss, kas Vācijai ir pieejams, un Nāgelsmanis var izvēlēties atkarībā no formas nevis tikai reputācijas.
Dziļums sastāvā ir Vācijas galvenā priekšrocība. Sānos ir Leroy Sane, Serge Gnabry, Karim Adeyemi – katrs ar startera kvalitāti. Sane ir atguvis savu labāko formu un spēj stiept aizsardzību ar ātrumu un tehniku. Gnabry piedāvā pieredzi un daudzpusību, savukārt Adeyemi ir sprādzienbīstams jauns talants ar izcilu ātrumu. Viduslauka rezerves ietver Leon Goretzka un Emre Can – abus ar Čempionu līgas pieredzi un spēju ienākt un nekavējoties ietekmēt spēli. Šī dziļuma dēļ Vācija var zaudēt spēlētāju savainojumam un joprojām saglabāt līmeni, kas ir kritiska priekšrocība septiņu spēļu turnīrā.
Taktiskā evolūcija pēc 2024. gada
Es biju skeptisks, kad Juliāns Nāgelsmanis tika iecelts par treneri. Viņa laiks Bayern Munich nebija spožs, un viņam trūka izlases pieredzes. Bet pēdējo divu gadu laikā viņš ir pierādījis, ka biju nepareizs.
Nāgelsmana Vācija spēlē 4-2-3-1 formāciju, kas var mainīties uz 3-5-2 atkarībā no situācijas. Šī fleksibilitāte ir jauna Vācijai – iepriekšējie treneri bija dogmatiskāki savā pieejā. Nāgelsmanis izvēlas taktiku atbilstoši pretiniekam, nevis piespiež savu sistēmu neatkarīgi no konteksta.
Uzbrukumā Vācija kombinē posesiju ar vertikalitāti. Komanda cenšas kontrolēt bumbu pretinieka pusē, bet nav iestrēgusi bezgalīgā horizontālā piespēļu virknē kā dažkārt pagātnē. Wirtz un Musiala ir licencēti meklēt individuālus risinājumus, kas atver spēli un rada neprognozējamību.
Pressings ir intensīvs, īpaši pirmajās 60 minūtēs. Vācija mēģina atgūt bumbu augstu un nekavējoties pārvērst to draudā. Šī pieeja prasa atletismu un disciplīnu, bet kad tā darbojas, pretinieks vienkārši nespēj elpot. EURO 2024 spēlē pret Dāniju Vācija atkārtoti atguva bumbu pretinieka pusē un radīja 4 lielas iespējas no šādām situācijām.
Aizsardzībā Vācija spēlē vidēji augstu līniju, nevis ekstrēmi augstu kā daži citi favorīti. Šī pieeja samazina telpu aiz aizsardzības, kas ir svarīgi, ņemot vērā, ka Neuer vairs nav tik ātrs iznākšanā kā jaunībā. Rudiger un Tah veido kompaktu centru, un pilnie aizsargi ir disciplinēti savā pozicionēšanā.
Standarta situācijas ir Vācijas stiprā puse un nozīmīgs ierocis izslēgšanas spēlēs. Ar Rudiger, Havertz, Tah un Kimmich kā galvenajiem draudiem gaisā, stūra sitieni un brīvsitieni ir regulāri vārtu avoti. Kvalifikācijā 7 no 24 vārtiem (29%) nāca no standarta situācijām – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Šī statistika ir īpaši vērtīga cieši spēlētās izslēgšanas spēlēs, kur viens standarta situācijas vārti var izšķirt visu maču.
Grupa E: Pretinieku pārskats
Kad es redzēju grupas izlozi, man bija skaidrs – Vācijai paveicās. Grupa E ar Kotdivuāru, Ekvadoru un Kirasao ir viena no vājākajām turnīrā. Bet vieglās grupas ir bīstamas – tās var radīt pašpārliecinātību pirms grūtākajiem mačiem.
Kotdivuāra ir Āfrikas čempione pēc mājas AFCON uzvaras 2023. gadā. Komandā spēlē talantīgi spēlētāji – Sebastien Haller, Franck Kessie, Simon Adingra – bet kopējais līmenis nav pietiekams, lai apdraudētu Vāciju. Haller ir atguvis savu labāko formu pēc onkoloģiskās slimības, un viņa spēle gaisā var sagādāt problēmas jebkurai aizsardzībai. Kessie viduslauka centrā ir fizisks un tehniski spējīgs, bet viņam trūkst partneru, kas līdzinātos Vācijas viduslauka dziļumam. Es prognozēju, ka šī spēle būs grūtāka nekā pret Ekvadoru vai Kirasao, bet Vācijai jābūt favorītam ar koeficientu ap 1.45-1.55.
Ekvadora ir Dienvidamerikas komanda ar ierobežotu talantu bāzi. Viņu kvalifikācija no CONMEBOL bija grūta, un komandā nav zvaigžņu līmeņa spēlētāju. Enner Valencia joprojām ir līderis uzbrukumā, bet 35 gados viņa labākās dienas ir pagātnē. Ekvadoras spēles stils ir fizisks un taktisks – viņi aizsargājas dziļi un paļaujas uz kontruzbrukumiem. Pret tehniski labākām komandām viņi cieš, jo nespēj ilgstoši kontrolēt bumbu. Vācijai šī jābūt kontrolētai uzvarai ar rezultātu 2:0 vai 3:0.
Kirasao ir grupu posma debitanti un acīmredzami vājākā komanda. Šī sala ar 150,000 iedzīvotāju ir sasniedzusi Pasaules kausu caur CONCACAF kvalifikāciju – tas pats par sevi ir vēsturisks sasniegums. Viņu komanda sastāv no spēlētājiem Nīderlandes zemākajās līgās un dažiem veterāniem no Nīderlandes Karalienes. Bet pret Vāciju viņiem nav cerību – tehniskā, fiziskā un taktiskā plaisa ir pārāk liela. Es prognozēju rezultātu 4:0 vai 5:0 Vācijas labā, un šī spēle būs iespēja Nāgelsmanim dot atpūtu dažiem starteriem pirms izslēgšanas spēlēm.
Grupas scenārijs: es sagaidu, ka Vācija uzvarēs visas trīs spēles un ieņems pirmo vietu ar 9 punktiem. Kopējais vārtu starpība varētu būt ap +10 vai vairāk. Otrā vieta, visticamāk, nonāks Kotdivuāras rokās – viņu talants ir pietiekams, lai pieveiktu Ekvadoru un Kirasao. Šī dominance grupu posmā dos Vācijai pašpārliecību un ritmu, bet arī rada risku – turnīra pirmā īstā pārbaudījums nāks tikai 1/16 vai 1/8 finālā, un pāreja no vieglām spēlēm uz izšķirošiem mačiem pret topkomandām var būt izaicinājums.
4 tituli: Vācijas PK vēsture
1954, 1974, 1990, 2014 – četri gadi, kas definē Vācijas futbola identitāti. Es esmu studējis katru no šīm uzvarām, un kopīgais elements ir skaidrs: Vācija uzvar, kad ir vajadzīgs, pat ja nav labākā komanda laukumā.
1954. gada Bernes brīnums bija pirmā uzvara – Vācija uzvarēja favorīti Ungāriju finālā 3:2, neskatoties uz to, ka bija zaudējusi tai grupu posmā 3:8. Šī spēle izveidoja mentalitāti, kas joprojām pastāv: nekad nepadoties, vienmēr ticēt. Tā bija arī svarīga Rietumvācijas vēsturē – sports palīdzēja valstij atgūt pašcieņu pēc kara.
1974. gadā Vācija uzvarēja mājas turnīru ar leģendāro komandu, kurā spēlēja Franc Bekenbauers un Gerds Millers. Bekenbauers praktiski izgudroja libero pozīciju, bet Millers kļuva par vienu no labākajiem vārtu guvējiem vēsturē. 1990. gadā Itālijā komanda ar Lotāru Mateuss priekšgalā uzvarēja dramātiskā finālā pret Argentīnu ar Andreasa Breme pendeltiesienu – tā bija pēdējā uzvara pirms Vācijas apvienošanās.
Un 2014. gadā Brazīlijā – slavenais 7:1 pret mājiniekiem pusfinālā bija viens no neaizmirstamākajiem brīžiem futbola vēsturē. Finālā Mario Gētces vārti pagarinājumā pret Argentīnu atnesa ceturto titulu. Šī komanda ar Filipa Lāma, Tomasa Millera, Manuela Neiera un citiem joprojām tiek uzskatīta par vienu no labākajām izlasēm jebkad.
Kopumā Vācija ir sasniegusi 8 finālus un 4 pusfinālus 19 dalības reizēs. Tā ir labākā vēsture starp Eiropas komandām un otrā labākā pasaulē aiz Brazīlijas. Šī vēsture rada spiedienu – katrs turnīrs, kurā Vācija neuzvar, tiek uzskatīts par neveiksmi medijos un fanu vidū.
Tomēr pēdējie turnīri ir bijuši problemātiski. 2018. gadā Vācija kā titula aizstāve tika eliminēta grupu posmā ar zaudējumiem Meksikai un Dienvidkorejai – viens no lielākajiem šokiem PK vēsturē. 2022. gadā atkal neizdevās iziet no grupas pēc zaudējuma Japānai un neizšķirta pret Spāniju, lai gan šoreiz konkurence bija sīvāka. EURO 2024 mājas turnīrā Vācija zaudēja pusfinālā Spānijai pēc vārtu gūšanas 119. minūtē – sāpīgs zaudējums, kas parādīja, cik tuvu komanda bija panākumam.
Šī vēsture rada divējādu naratīvu. No vienas puses, Vācija zina, kā uzvarēt turnīrus – četras PK uzvaras to pierāda. No otras puses, pašreizējā paaudze vēl nav pierādījusi, ka spēj to izdarīt. Šis kontrasts atspoguļojas koeficientos – Vācija ir starp favorītiem, bet ne pašā galvgalī kā Francija vai Brazīlija.
Koeficienti un vērtības likmes
Es pārbaudīju koeficientus vairākās vietnēs un atklāju interesantu situāciju. Vācija ir novērtēta zemāk nekā es gaidītu, ņemot vērā komandas kvalitāti un vēsturi.
Turnīra uzvarai Vācijas koeficients ir ap 8.00-9.00. Tas nozīmē aptuvenu 11-12% varbūtību pēc bukmeikeru novērtējuma. Salīdzinājumam: Francija un Brazīlija ir ap 5.50-6.50 (15-18%), Anglija un Argentīna ap 6.50-7.50 (13-15%). Vācija ir tajā pašā ešelonā ar Nīderlandi un Spāniju. Šis novērtējums atspoguļo bukmeikeru piesardzību pēc Vācijas neveiksmēm pēdējos divos Pasaules kausos.
Es uzskatu, ka koeficients 8.00-9.00 ir nedaudz pārāk augsts. Vācijai ir dziļāks sastāvs nekā Nīderlandei, labāka vēsture nekā Spānijai (pēdējos 15 gados), un tikpat labs treneris kā citiem favorītiem. Nāgelsmana taktiskā fleksibilitāte un jaunās paaudzes kvalitāte padara šo komandu bīstamu jebkuram pretiniekam. Ja koeficients pārsniedz 9.50, es to uzskatītu par vērtības likmi ar pozitīvu ilgtermiņa sagaidāmo vērtību.
Grupas uzvarētāja koeficients ir ap 1.18-1.25 – ļoti zems, un nepiedāvā īstu vērtību. Margin ir pārāk liela, lai šāda likme būtu racionāla. Izeja no grupas ir praktiski garantēta ar koeficientu ap 1.03-1.05 – šādas likmes izmanto tikai kombinācijās vai kā drošības elements lielākos akumulatoros.
Interesantākās likmes ir alternatīvajos tirgos. Vācija sasniegs vismaz pusfinālu – koeficients ap 2.50-2.80. Ņemot vērā labvēlīgo grupu un potenciālo bracketu, šī likme man šķiet pievilcīga. Bracketā Vācija, visticamāk, sastapsies ar vidēja līmeņa komandu 1/16 finālā un 1/8 finālā, pirms potenciālā sastapšanās ar citu favorīti ceturtdaļfinālā. Vācija sasniegs finālu – koeficients ap 4.50-5.00. Riskantāk, bet ja ticēsi Vācijas mentalitātei lielajās spēlēs, tā var būt vērtība.
Spēlētāju tirgos Florian Wirtz kā turnīra labākais vārtu guvējs ir ap 18.00-22.00. Tas ir spekulatīva likme, jo Wirtz nav tīri uzbrucējs, bet viņa kvalitāte un centrālā loma uzbrukumā nozīmē, ka viņš gūs vārtus. Viņa kvalifikācijas statistika ar 5 vārtiem apstiprina, ka viņš ir regulārs vārtu guvējs. Jamal Musiala kā labākais jauns spēlētājs (ja šāds tirgus ir pieejams) ir vēl viena iespēja – viņa dribla prasmes un spēja radīt momentus no nekā padara viņu par kandidātu šādam apbalvojumam.
Grupu posma likmēm es rekomendētu skatīties uz totāliem. Vācija pret Kirasao ar totālu virs 3.5 vai 4.5 ir loģiska likme, ņemot vērā abu komandu līmeņu atšķirību. Vācija pret Kotdivuāru ar totālu virs 2.5 arī šķiet pievilcīga – abas komandas spēlē atklātu futbolu, kas parasti nozīmē vārtus.
Vai Vācija var uzvarēt PK 2026
Šis ir jautājums, ko katrs Vācijas fans uzdod sev. Un godīga atbilde ir – jā, bet tas nav droši. Es esmu analizējis šo komandu mēnešiem ilgi, un mans secinājums ir niansēts.
Vācijas stiprās puses šajā turnīrā ir skaidras: dziļš un kvalificēts sastāvs, pieredzējis un gudrs treneris, labvēlīga grupa, un vēsturiska zināšana par to, kā uzvarēt turnīrus. Šie faktori kopā padara Vāciju par reālu pretendentu. Wirtz un Musiala duets ir viens no radošākajiem pasaulē, Kimmich nodrošina disciplīnu un vadību, un aizsardzība ar Rudiger priekšgalā ir pietiekami stabila, lai izturētu spiedienu izšķirošajās spēlēs.
Tomēr ir arī šaubas, ko nevar ignorēt. Pašreizējā paaudze nav pierādījusi, ka spēj uzvarēt izšķirošās spēlēs augstākajā līmenī. EURO 2024 pusfinālā viņi vadīja 1:0 līdz 89. minūtei un zaudēja pagarinājumā Spānijai. 2022. gada PK viņi nespēja uzvarēt Japānu vai Kostariku, kad tas bija nepieciešams grupas izdzīvošanai. Šī tendence ir reāla problēma, ko nevar vienkārši norakstīt kā neveiksmju virkni.
Turnīra formāts ar 48 komandām potenciāli palīdz Vācijai. Vieglāka grupa nozīmē, ka viņi var iekļūt formā un gūt pašpārliecību pirms izšķirošajām spēlēm. Papildu izslēgšanas kārta (1/16 fināls) pievieno vēl vienu spēli, bet Vācijai ar šādu dziļumu tas drīzāk ir priekšrocība nekā risks.
Mana prognoze: Vācija sasniegs ceturtdaļfinālu vai pusfinālu. Grupu posms būs bez problēmām, 1/16 fināls tāpat – šeit viņi sastapsies ar trešās vietas komandu no citas grupas. Ceturtdaļfinālā vai pusfinālā viņi tiksies ar Franciju, Brazīliju vai Angliju – un šeit sāksies īstais tests. Es dodu 25-30% varbūtību, ka Vācija sasniegs finālu, un 12-15%, ka viņi to uzvarēs. Šie skaitļi ir nedaudz augstāki par bukmeikeru novērtējumu, kas atspoguļo manu pārliecību par komandas kvalitāti.
Latvijas skatītājiem Vācija ir pazīstama un tuva komanda. Ģeogrāfiskā tuvība, vēsturiskie sakari un futbola tradīcijas padara Die Mannschaft par dabisku izvēli tiem, kas meklē komandu, ar ko identificēties šajā turnīrā. Vai viņi uzvarēs? Laiks rādīs. Bet viņu ceļš noteikti būs interesants sekošanai, un iespēja redzēt Wirtz un Musiala darbībā pret labākajām komandām pasaulē ir pietiekams iemesls vērot katru Vācijas spēli.
Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par Pasaules kausu 2026, izpētiet arī mūsu grupu analīzi, kur detalizēti aplūkojam katras grupas dinamiku un izredzes. Ja interesē citas komandas, apskatiet mūsu visu 48 dalībnieku apskatu. Derību stratēģijai ieteicams izlasīt koeficientu analīzi un praktiskos padomus.